top of page

Kas ir ruckings un kā tas ienāk Latvijā?

  • pirms 17 stundām
  • Lasīts 4 min

Foto: Elizabete Cipriķe



Ruckings ir pārvietošanās ar mugursomu, kurā tiek nests papildus svars. Vienkāršāk sakot, tas ir pārgājiens vai iešana ar svaru mugursomā. Atkarībā no izvēlētā formāta ruckings var būt gan mierīgs pārgājiens, gan intensīvs fiziskās sagatavotības treniņš, gan sportiskas sacensības ar noteiktu distanci, kontrollaiku un ekipējuma prasībām.

Pats nosaukums “ruckings” ir aizgūts no angļu valodas vārda rucking, kas saistīts ar vārdu rucksack - mugursoma. Savukārt rucksack vēsturiski veidojies no vācu valodas vārdiem, kas apzīmē muguru un somu jeb maisu. Militārajā vidē ar darbības vārdu to ruck mēdz apzīmēt pārvietošanos ar ekipējuma somu, bieži vien garos un fiziski prasīgos pārgājienos. Tādējādi šis termins precīzi apvieno gan inventāru, gan pašu darbību - iešanu ar mugursomu. 

Pēdējos gados ruckings pasaulē kļūst arvien pamanāmāks kā fiziskās sagatavotības un izturības treniņa veids. Latvijā šī aktivitāte kā atsevišķs sporta un tautas kustības formāts vēl tikai attīstās, lai gan pārvietošanās ar mugursomu un ekipējumu daudziem nav sveša - īpaši militārajā, tūrisma un pārgājienu vidē. Ruckinga pievilcība ir tā vienkāršība, jo nav nepieciešams sarežģīts inventārs, to var pielāgot dažādiem sagatavotības līmeņiem, un tas vienlaikus attīsta izturību, spēku un mentālo noturību. Būtiska nozīme ir arī atrašanās dabā - kustība ārpus telpām palīdz mazināt ikdienas spriedzi, uzlabo pašsajūtu un padara treniņu par daudz plašāku pieredzi nekā tikai fizisku slodzi. 

No militārās vides līdz mūsdienu izturības treniņam

Ruckinga saknes meklējamas militārajā vidē, kur pārvietošanās ar ekipējumu ir bijusi nepieciešama tik ilgi, cik pastāv organizētas armijas. Karavīriem dažādos vēstures posmos ir bijis jāveic gari pārgājieni ar ieročiem, pārtiku, ūdeni, instrumentiem un citu izdzīvošanai vai kaujas uzdevumu izpildei nepieciešamo ekipējumu.

Viens no spilgtiem vēsturiskiem piemēriem ir Senā Roma. Romas leģionāriem bija jāspēj mērot lielus attālumus, nesot līdzi visu izdzīvošanai un cīņai nepieciešamo – pārtiku, ūdeni, ieročus un citu ekipējumu. Šāda pārvietošanās prasīja disciplīnu, fizisku izturību un spēju ilgstoši darboties nogurumā - īpašības, kas arī mūsdienās ir cieši saistītas ar ruckinga būtību. Romas karavīru marša ekipējums vēstures avotos tiek saistīts ar jēdzienu sarcina - karavīra nesamo mantu kopumu.

Gadsimtu gaitā, attīstoties armijām un karavīru ekipējumam, spēja kājām pārvarēt lielus attālumus ar nesamo svaru saglabāja savu nozīmi. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā šī prasme kļuva īpaši svarīga, jo kājniekiem bija jāspēj darboties ilgstoši sarežģītos apstākļos. Karavīru nesamās slodzes apjoms dažādos laikos un vienībās būtiski atšķīrās, atsevišķās situācijās tas varēja pārsniegt 40 kilogramus.

Mūsdienās pārvietošanās ar smagām mugursomām joprojām ir būtiska kājnieku fiziskās sagatavotības daļa. Pārgājieni ar ekipējumu un forsētie marši ne tikai attīsta izturību, disciplīnu un spēju pielāgoties sarežģītiem apstākļiem, bet arī nodrošina karavīru spēju bez tehniskiem līdzekļiem, operatīvi un ar visu nepieciešamo ekipējumu nokļūt galamērķī saglabājot savas kaujasspējas. 

Pagrieziena punkts civilajā fitnesā

Civilajā vidē ruckings pakāpeniski pārtapa par patstāvīgu fiziskās sagatavotības un aktīvās atpūtas formātu. Par vienu no būtiskākajiem pagrieziena punktiem ruckinga popularizēšanā civilajā fitnesā var uzskatīt uzņēmuma GORUCK izveidi Amerikas Savienotajās Valstīs 2008. gadā. Uzņēmums militārās sagatavotības elementus un filozofiju pielāgoja civiliedzīvotājiem, veidojot gan izturīgu ekipējumu, gan pasākumus cilvēkiem bez militāras pieredzes. GORUCK dibinātājs Jason McCarthy uzņēmumu sāka 2008. gadā, bet pirmais GORUCK Challenge saistīts ar 2010. gadu.

  1. gadā organizētais GORUCK Challenge palīdzēja veidot plašāku rucking kopienu. Savukārt 2019. gadā ruckings ieguva papildu sportisku atpazīstamību, kad atsevišķs “Ruck” pārbaudījums tika iekļauts CrossFit Games programmā. Šajā pārbaudījumā sportisti veica 6000 metru distanci ar mugursomu, svaram pakāpeniski pieaugot katrā aplī.

Papildu uzmanību ruckingam deva arī COVID-19 pandēmijas laiks. Kamēr sporta zāles daudzviet bija slēgtas vai ierobežoti pieejamas, cilvēki meklēja efektīvas un vienkāršas alternatīvas treniņiem svaigā gaisā. Ruckings šajā laikā kļuva par praktisku risinājumu - tas neprasa sarežģītu inventāru, ir viegli pielāgojams individuālajam sagatavotības līmenim un apvieno pastaigu, pārgājienu un spēka izturības treniņu. Vienlaikus tā ir aktivitāte, kas ļauj būt dabā, pārslēgt uzmanību no ikdienas steigas un stiprināt ne tikai ķermeni, bet arī mentālo veselību. 

Salīdzinot ar parastu pastaigu, papildu svars mugursomā vairāk noslogo kājas, korpusu, muguru un plecu joslu. Daudziem cilvēkiem ruckings var būt arī saudzīgāka alternatīva skriešanai, jo slodze tiek veidota ejot, nevis ar atkārtotiem skriešanas triecieniem pret segumu.

Ruckings Latvijā: no sporta līdz gatavības kultūrai

Latvijā ruckinga tipa aktivitātes ilgstoši bijušas pazīstamas militārajā, tūrisma un pārgājienu vidē. Taču kā skaidri definēts, civiliedzīvotājiem pieejams tautas sporta un kustības formāts ruckings Latvijā nostiprinās tikai pēdējos gados.

  1. gadā sociālais uzņēmums SPĒKA SPEKTRS sāka mērķtiecīgi attīstīt ruckingu Latvijā kā civiliedzīvotājiem pieejamu tautas sporta formātu. Siguldā notikušais SPĒKA SPEKTRS ruckinga pasākums kļuva par nozīmīgu soli šīs kustības attīstībā, pulcējot sportistus, aktīvus civiliedzīvotājus un militārās vides pārstāvjus. Tas apliecināja, ka Latvijā ir interese par aktivitātēm, kurās apvienojas fizisks izaicinājums, pārgājiena elementi un skaidri saprotams sacensību formāts.

  2. gadā SPĒKA SPEKTRS spēra nākamo soli, uzsākot pilnvērtīgu ruckinga seriālu dažādās Latvijas vietās. Seriāla posmos dalībnieki trasē pārbauda savus spēkus, savukārt starta un finiša zonā papildus tiek aktualizētas ar 72 stundu mugursomu, pašpietiekamību un praktisku gatavību saistītas tēmas. Tas paver plašāku skatījumu uz ruckingu - ne tikai kā uz sportisku aktivitāti, bet arī kā uz praktisku gatavības formātu.

Ruckings Latvijā vēl tikai veidojas par plašāk pazīstamu tautas sporta virzienu, taču tā potenciāls ir skaidri redzams. Tas ir pietiekami vienkāršs iesācējiem, pietiekami izaicinošs sportiski sagatavotiem dalībniekiem un jēgpilns sabiedrībai kopumā. Ruckings apvieno kustību, izturību, spēku, pārgājiena pieredzi un praktisku skatījumu uz savu fizisko sagatavotību un ekipējumu - tieši šī kombinācija padara to par perspektīvu tautas sporta virzienu Latvijā.


Autori: Karīna Laura Grosa, Jānis Vanags


 
 
 

Komentāri


bottom of page